Die Journale sind über die Kirchenkreisadresse (gfranzen@kk-ekvw.de bzw. 0251/5102817) zu beziehen (gegen Spende)
DRAUDZIBA Journal 7/2010 erschienen mit Impressionen zur Geschichte des Lettischen Gymnasiums von der Lagerschule zum Dokumentations- und Forschungszentrum im LCM
Netzwerk gegen
"Verinnerung"
Internationale Tagung in Münster zum lettischen
Unabhängigkeitstag befasste sich mit dem baltischen Exil
Am Freitag (19. November) eröffnete Professor Dr. Valters
Nollendorfs aus Riga mit seinem Einführungsreferat die dreitägige Tagung.
Nachdem Pfr. Franzenburg vom Ev. Kirchenkreis und Arnis
Drille vom Vorstand der Lettischen Gemeinschaft in Deutschland als Einladende
die Bedeutung der Tagung für die Exilforschung und auch für das Verständnis der
lettischen Unabhängkeit betont hatten, verband Professor Nollendorfs in seinem
Vortrag biografische Erinnerungen, theoretische Reflexionen und
wissenschaftlichen Diskurs zu einem eindrücklichen und eindringlichen Plädoyer
für die Beschäftigung mit dem Exil.
Im Gegensatz zur in Lettland und anderen Ländern zu
beobachtenden (Un-)Kultur der "Verinnerung", d. h. einer
verdrängenden Erinnerung, so Nollendorfs, gehe es um eine echte
Erinnerungskultur, die sich der vier Säulen des Exils bewusst sei:
der
Bedeutung der Organisation des Exillebens vor Ort in den Camps und in der
Exilgesellschaft, der
Pflege und Bewahrung der eigenen Kultur innerhalb der Exilgesellschaft, der
Bildungsarbeit, die von klein auf sowohl Assimilation als auch Isolation
verhindere und einen interkulturellen Dialog ermögliche, und der
politische Dimension dieser drei Kategorien im Sinne des
Unabhängigkeitskampfes durch Formung einer kulturellen Identität.
Der anschließende Gedankenaustausch unter den über 30
Zuhörern, ihre Fragen und Beiträge machten deutlich, wie sehr noch die
nachsowjetische Gesellschaft in Lettland von Verdrängungen und unreflektierten
Erinnerungen der Exilgesellschaft(en) geprägt ist.
Vor allem die persönlichen Erlebnisse Nollendorfs, des
ehemaligen Flüchtlingslager-Kindes, des in Amerika an verschiedenen
Universitäten lehrenden Professors, des zwischenzeitlichen Direktors des
Lettischen Gymnasiums und des Mitgründers und Direktors des 1993 in Riga
eröffneten Okkupationsmuseums hinterließen einen tiefen Eindruck.
Der Samstag war den Tagungsbeiträgen gewidmet. Die etwa 20
Teilnehmenden aus Lettland, Estland, Litauen, USA, Großbritannien und
Deutschland stellten einander ihre aktuellen Projekte und Fragestellungen im
Blick auf die baltische Exilforschung vor. Dabei ging es um Projekte
unterschiedlicher Museen, Archive und Bibliotheken sowie um universitäre
Forschungsarbeiten.
Die Teilnehmenden waren sich in der Abschlussdiskussion
einig, dass eine stärkere Vernetzung anzustreben sei, aber auch eine
Fortsetzung solcher Tagungen und Treffen in Münster und an anderen europäischen
Orten. Als Koordinationsstelle biete sich, so die gemeinsame Überzeugung, das
Lettische Centrum (LCM) dank seiner Infrastruktur an.
Am Abend waren alle zum Festakt anlässlich des lettischen
Unabhängigkeitstages in das LCM eingeladen, wo der populäre lettische
Journalist Dainis Mjartāns in seinem Festvortrag ebenfalls die Rolle des Exils
und dabei auch des Lettischen Gymnasiums (später: Lettisches Centrum) würdigte.
Musikalische und kulinarische Spezialitäten rundeten das Programm ab.
Am Sonntag führte der ehemalige Bewohner des
Flüchtlingslagers an der Grevener Straße und jetzige Exil-Historiker Dr. Karlis
Kangeris die Gruppe auf den Spuren der Letten durch Münster (von den Hansetagen
bis zum heutigen Centrum an der Salzmannstraße), wobei er die Lagerzeit an der
Grevener Straße durch seine persönlichen Erinnerungen lebendig werden ließ.
(Text und Bild:A.Diehl)
(Die Beiträge erscheinen im DRAUDZIBA Journal 8/2011)
Sadarbības
tīkls pret atceres kultūras apspiešanu
Starptautiskā
konference par baltiešu trimdu notika Minsterē par godu Latvijas
Republikas neatkarības dienai.
Piektdien,
19.novembrī profesors Valters Nollendorfs no Rīgas ar sava referāta
lasījumu atklāja trīs dienu konferenci.
Vispirms
evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Geerts Franzenburgs
un uzaicinātais Latviešu Kopības Vācijā valdes pārstāvis Arnis
Drille uzsvēra konferences nozīmi trimdas pētniecībā un Latvijas
neatkarības izpratnē; savukārt profesors Nollendorfs savā
lasījumā savienoja biogrāfiskas atmiņas, teorētiskas pārdomas
un zinātnisku diskursu, tādējādi izveidojot izteiksmīgu un
spēcīgu ar trimdu saistītu runu. Pretēji Latvijā un citās
valstīs novērotai ar atceres kultūru saistītai (ne)kultūrai jeb,
pēc Nollendorfa kunga vārdiem, šīs kultūras apspiešanai, runāts
tika par īstu atceres kultūru un tās četriem trimdas avotiem:
trimdas dzīves organizēšana nometnēs un trimdas sabiedrībā;
savas kultūras kopšana un saglabāšana trimdas sabiedrībā;
izglītošana, lai mazotnē novērstu pilnīgu asimilāciju vai arī
izolētību un veicinātu starpkultūru komunikāciju; un šo trīs
kategorija politiskais aspekts kultūras identitātes veidošanā
neatkarības cīņu dēļ.
Vakarā
turpinājumā vairāk nekā 30 klātesošie varēja apmainīties
viedokļiem; viņu jautājumi un piebildes skaidri parādīja, cik
ļoti Latvijas postpadomju sabiedrība cietusi no apspiestības un
slēptām trimdas sabiedrības atmiņām. Nolendorfa kunga, kurš ir
bijušās bēgļu nometnes Kindē, Mičiganā iedzīvotājs un dažādu
ASV universitāšu profesors, Latviešu ģimnāzijas pagaidu
direktors un 1993.gadā atvērtā Okupācijas muzeja līdzdibinātājs
un direktors, ar savām atmiņām dziļi aizkustināja visus
klātesošos.
Sestdiena
bija veltīta konference referātiem. Vairāk nekā 20 dalībnieku no
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas
iepazīstināja ar saviem pašreizējiem baltiešu trimdas
pētniecības projektiem un piedalījās diskusijās. Projekti
galvenokārt bija saistīti ar dažādiem muzejiem, arhīviem un
bibliotēkām, kā arī vispārēji pētniecības darbi. Beigu
diskusijā visi klātesošie bija vienisprātis, ka nepieciešams
izveidot spēcīgāku sadarbības tīklu, kā arī turpināt šādas
konferences un tikšanās Minsterē un citās Eiropas pilsētās.
Pateicoties savai infrastruktūrai, Latviešu Centrs (LCM) radīja
priekšstatu, ka var darboties kā koordinācijas punkts.
Vakarā
visi bija laipni lūgti uz svētku aktu LCM par godu Latvijas
neatkarības gadadienai. Populārais latviešu žurnālists Dainis
Mjartāns savā svētku uzrunā arī atzina trimdas un Latviešu
ģimnāzijas, vēlāk Latviešu Centra lomu. Muzikāli priekšnesumi
un kulinārijas brīnumi noslēdz vakaru.
Svētdien
bijušais Grēvenes ielas bēgļu nometnes iedzīvotājs un
tagadējais trimdas pētnieks Karlis Kangeris veda grupu pa
latviešu pēdām Minsterē – sākot no Hanzas laikiem līdz
mūsdienu Centram „Salzmannstraße” – un, izmantojot savas
personīgās atmiņas, viņš atdzīvināja Grēvenes ielas nometnes
laikus. (Übers.: Zane Legzdina)
Im Januar 2010 findet ein Lettisch-Kurs für Anfänger im LCM statt (Infos 0251/217017)
Auf Beschluss des LCM-Vorstandes soll in Münster ein Dokumentations- und Forschungszentrum zum (lettischen) Exil entstehen (s. Themenleiste).
DRAUDZIBA und
Lettisches Centrum Münster bieten an:
e-learning - Seminar:
Latvija -
Vacija: Deutsche und Letten in
Geschichte und Gegenwart
Das Seminar richtet
sich an Lernende und Studierende (und Interessierte) aus beiden Ländern, die
sich über die wechselvolle Beziehung beider Nationen informieren und über
religiöse, pädagogische und literarische Aspekte austauschen möchten.
Es bietet
Anregungen für eigene Ideen und Projekte, die im jeweiligen Zielland im Rahmen
eines Praktikums umgesetzt werden können. Ziel ist es, ein eigenes Projekt
virtuell vorzubereiten und vor Ort (LCM) abzuschließen.
Es können sowohl
einzelne Module (ca. jeweils ein Monat Bearbeitungszeit), als auch der gesamte
Kurs belegt werden(ca. 6 Monate Bearbeitungszeit).
Zu jedem Modul
gehört ein Präsenztag (Supervision). Die Betreuung erfolgt darüber hinaus per
e-mail bzw. im Forum.
Die Aufgaben/Fragen
können individuell, aber auch in Kleingruppen bearbeitet werden. Die
eingesandten Antworten/Präsentationen werden kommentiert.
Den Abschluss
bildet die Darstellung eines eigenständigen Projektes bzw. eine eigene
Gesamtreflexion.
Die Absolventen
erhalten ein Zertifikat des Lettischen Centrums und von DRAUDZIBA, aus dem die
einzelnen Kursleistungen hervorgehen (Anrechnung nach credit points der jew.
Hochschule ist geplant).
Module: Bildungssysteme Deutschbalten
1939 Geschichtliches (2x) Religiosität Schule/Sprache Sozialisation Zenta Maurina LCM Projektvorschläge
Forum
Die Teilnahme ist
jederzeit möglich und kostenlos , erfordert aber mindestens 2 Stunden täglich
Zeit und gute Deutschkenntnisse
Anfragen und Anmeldungen
für das Seminar bitte an:
franzenburg@t-online.de
(Bitte mit Hinweis
auf Vorerfahrungen und Interessen (Kurz-Vita))
Anfragen und Anregungen bitte unter 0251/5102817
DRAUDZĪBA” un Latviešu Centrs Minsterē piedāvā:
E-Seminārs:
Latvija – Vācija: Latvieši un vācieši pagātnē un
tagadnē
Seminārs ir domāts tiem skolēniem un studentiem
(kā arī visiem interesentiem) no abām valstīm, kuri vēlas iegūt informāciju par
daudzveidīgām attiecībām starp abām nācijām un apmainīties viedokļiem par
reliģioziem, pedagoģiskiem un literāriem jautājumiem.
Semināra laikā tiks doti ierosinājumi idejām un
projektiem, kurus varēs īstenot attiecīgā mērķvalstī prakses ietvaros. Semināra
mērķis ir virtuālā vidē sagatavot savu projektu un to pabeigt klātienē
(Latviešu Centrā Minsterē).
Jūs varat apmeklēt kā atsevišķus moduļus (izpildes
laiks aptuveni viens mēnesis), tā arī visu kursu (izpildes laiks aptuveni seši
mēneši).
Katra moduļa ietvaros nepieciešams vienu reizi
ierasties klātienē (supervīzija). Bez tam konsultācijas notiek ar e-pasta vai
foruma starpniecību.
Uzdevumi/jautājumi var tikt risināti ne tikai
individuāli, bet arī nelielās grupās. Iesūtītās atbildes/prezentācijas tiks
komentētas.
Semināra noslēgumā ir jāprezentē savs patstāvīgi
veiktais projekts vai savas kopējās pārdomas.
Sertifikātus semināra beidzējiem izsniedz Latviešu
Centrs Minsterē un „DRAUDZIBA”; sertifikātā parādās katrā kursā gūtie rezultāti
(tos plānots aprēķināt pēc attiecīgās augstskolas kredītpunktiem). Moduļi: Jautājumi:
Izglītības sistēma kopīgais/atšķirīgais/konsekvences
praksē
Vācbaltieši 1939.g. vēstures nozīme tagadnē un nākotnē
Vēsturiskais (2X) motivācija
un pamats
Reliģiozitāte vērtību, tradīciju un rituālu nozīme
Skola/valoda valodas nozīme un tās funkcijas
kontaktu veidošanā
Socializācija kopīgais/atšķirīgais/konsekvences
praksē
Zenta Mauriņa Eiropas identitātes iespējas un
robežas
LCM Latviešu Centra Minsterē vēsture un
attīstība
Ierosinājumi projektiem
Pieteikties semināram var jebkurā laikā un dalība
ir bez maksas, bet nepieciešams darboties vismaz divas stundas dienā un labas
vācu valodas zināšanas.
Jautājumus un pieteikumus semināram lūdzu sūtīt:
franzenburg@t-online.de
(Lūdzu pievienot nelielu aprakstu par savu
līdzšinējo pieredzi un interesēm (CV īss apraksts))
Das Wagnis ist (trotz allem) schön
Feier zum 90. Jahrestag der Gründung der Republik Lettland
Am Mittwoch (19.11.), einen Tag nach den offiziellen Geburtstagsfeiern für die lettischen Republik, erlebten ca. 80 lettische und deutsche Besucher in der Stadtbücherei Münster auf Einladung des Kirchenkreises spannende und bedeutungsreiche, die Tiefen des gemeinsamen europäischen Erbes erhellende Einblicke in die Zusammenhänge von Sprache, Weltbild und Lebenswirklichkeit und in die Aktualität historischer Erfahrungen für heutige Fragen von Identität, Migration und Integration.
An dem lettischen Wort „balta“ („weiß“) zeigte Austris Grasis, als ehemaliger Bonner Lektor für baltische Sprachen und lettischer Kulturforscher in seiner Heimat in beiden Welten zuhause, dass die Farbe Weiß zugleich gut, schön, rein, edel, heilig, lebensklug und weise in allen Facetten bedeuten kann für denjenigen, der die Offenheit der Lettin Zenta Maurina und ihres Volkes teilt.
Das in ihrem Werk und ihrem Umgang mit dem eigenen Liedgut aufscheinende lettische Weltbild, bleibt, so Grasis, bis heute im lettischen Denken lebendig und weist einen beispielhaften Weg zu einer friedvollen Weiterentwicklung Europas. Zuvor hatte bereits die Generalkonsulin der Republik Lettland, Daiga Krieva, die Bedeutung Münsters und des damaligen lettischen Gymnasiums für die Souveränität ihres Landes gewürdigt und dem Lettischen Centrum eine Auszeichnungs-Urkunde des Außenministers für dieses Wirken überreicht.
Wie wichtig die Weiterentwicklung für die Einheit in der Vielheit Europas ist, zeigte die Dokumentation der sechs Schüler der Geschichts-AG des Hittorf-Gymnasiums (Münster) unter Leitung von Dr. Trütken-Kirsch im zweiten Teil des Abends. In ihrem Dokumentarfilm „Ghetto ohne Zaun“ ließen sie in Bildern und Interviews die Jahre nach 1944 in lebendig werden, in denen lettische Displaced Persons bzw. heimatlose Ausländer ihren Platz in der deutschen, vor allem auch Münsteraner Gesellschaft suchten und fanden.
Auch wenn die jeweiligen Schilderungen die Härte des Lebens aufzeigten, kam immer auch etwas vom "Kinderparadies" dieser besonderen Abenteuersituation zum Ausdruck. Somit erwies sich, was bereits das Motto der Veranstaltung mit einem Zenta Maurina – Titel unterstrich: Das Wagnis ist (trotz allem) schön.
DRAUDZIBA Journal Nr. 5 erschienen.
Das neue Heft ist Zenta Maurina gewidmet. Außer biographischen Angaben findet sich in Auszügen ein Aufsatz von Prof. Dr. August Milts, den er DRAUDZIBA kurz vor seinem Tod 2007 anvertraut hat. In ihm werden wichtige Gedanken der Schriftstellerin über Ihr Volk betrachtet. Zum Betrachten laden auch die Bilder und Kurzzitate ein, die aus den Schätzen des Zenta-Maurina - Museum im Lettischen Centrum Münster stammen.
DRAUDZIBA Journal Nr. 4 erschienen.
Im aktuellen Heft werden die Praktikumserfahrungen lettischer Studierender in Münster und Münsteraner Studierender an lettischen Schulen ausgewertet.
Die PraktikantInnen aus Riga konnten mit Unterstützung der Robert-Bosch-Stiftung 2006 und 2007 am Hittorf Gymnasium unterrichten, die Münsteraner PraktikantInnen werden seit 2006 im Rahmen des Projektes LLL (Lehren lernen in Lettland) durch die Universität Münster entsandt.
Vom 25. bis 30. Oktober 2007 waren sechs Schülerinnen vom 1. Staatsgymnasium Jelgava mit ihren Lehrern sowie zwei Studentinnen der Universtiät Lettlands im Rahmen eines oral-history - Projektes in Münster.
Die Westfälischen Nachrichten berichteten darüber am 20.Oktober
Tradīciju pazušana un apvēršana
Ar šādu nosaukumu jaunajā žurnāla DRAUDZĪBA (3-2007) tiek publicēts Latviešu centra 2006.gada oktobra sanāksmes kopsavilkums, kurā par reliģiozās socializācijas jautājumiem Eiropas telpā tika diskutēts no vācu un latviešu viedokļa. Katarīna fon Brēmene (Katharina von Bremen), mācītāja no Vestfalēnes ev. baznīcas institūta, apskata akadēmiju nozīmi socializācijas procesā. Pēteris Šreiners (Peter Schreiner) no Comenius Institūta ir Intereuropean Commission on Church and School prezidents, viņš aplūko reliģijas pedagoģijas situāciju Eiropā. Par baznīcas nozīmi socializācijas procesā uz Minsteres pilsētas draudzes piemēra pastāsta superintendants Dr. Dīters Bēze (Dieter Beese). Mācītājs Dr. Martīns Grāls (Martin Grahl), kurš ir arī mācītājs Latvijā, pastāsta par situāciju Latvijā. Secinājumus par reliģijas pedagoģijas situāciju Latvijā pēc padomju laikā izklāsta Profesors Dr. Augustus Milts un Laima Geikina no Latvijas Universitātes. Profesors Dr. Ginters Bēms (Günther Böhm) raksturo reliģijas stundas nozīmi Vācijā un Emeritus Profesors Herberts Ulonska (Herbert Ulonska) uz konkrēta vācu-latviešu prevencijas projekta parāda kā var reaģēt uz izjauktu socializācijas procesu. Tādējādi kļūst skaidrs, cik atšķirīgas ir atbildes uz sabiedrības apvērsumu izaicinājumiem, taču tie visi sakņojas vienā kopējā vērtību sistēma, kas domāta iepriekšējā ideoloģiskā pamata laušanai.
Traditionsab- und Umbruch
Unter diesem Titel werden im neuen DRAUDZIBA-Journal (3-2007) die Ergebnisse einer Tagung vom Oktober 2006 im Lettischen Zentrum präsentiert, bei dem religiöse Sozialisationsfragen aus deutscher und lettischer Sicht im europäischen Rahmen diskutiert wurden.
Katharina von Bremen, Pfarrerin imInstitut für Kirche und Gesellschaft der Evangelischen Kirche von Westfalen, beleuchtet die Rolle der Akademien für den Sozialisationsprozess. Peter Schreiner vom Comenius-Institut als Präsident der Intereuropean Commission on Church and School die religionspädagogische Situation in Europa. Superintendent Dr. Dieter Beese skizziert die Bedeutung der Kirche für den Sozialisationsprozess am Beispiel des Kirchenkreises Münster.
Pfarrer Dr. Martin Grahl als Auslandspfarrer in Lettland die lettische Situation. Welche religionspädagogischen Konsequenzen aus der besonderen post-sowjetischen Lage in Lettland gezogen werden, wird durch Prof. Dr. Augusts Milts und Laima Geikina von der Universität Lettlands geschildert.
Prof. Dr. Günter Böhm charakterisiert die Rolle des Religionsunterrichts in Deutschland und Prof. em. Dr. Herbert Ulonska beschreibt an einem konkreten deutsch-lettischen Präventions-Projekt, wie auf eine gestörte Sozialisation reagiert werden kann. Auf diese Weise wird deutlich, welche unterschiedlichen Antworten sich auf die Herausforderungen gesellschaftlicher Ab- und Umbrüche finden lassen, die letztlich aber auf dem gemeinsamen Fundament eines Wertesystems fußen, das bisherige Ideologien zu überwinden in der Lage ist. G.F.
(2007) februārī un martā Minsteri apciemoja cetri studenti no Rīgas, lai absolvētu sešu nedēļu ilgo praksi Hittorfas ģimnāzijā. Studentus veicināja Roberta Boša Fonds (Robert Bosch Stiftung). Viņi dzīvoja Latviešu Centrā un papildus savai praksei vadīja sarunas ar vācu un citu valstu studentiem, ar superintendantu no Minsteres ev. baznīcas, kā arī ar citām personām un institūcijām no Minsteres
Im Februar und März 2007 waren vier Studentinnen aus Riga in Münster, um ein sechswöchiges Praktikum am Hittorf Gymnasium zu absolvieren. Die Studierenden wohnten, gefördert von der Robert - Bosch - Stiftung, im Lettischen Zentrum und führten neben ihrem Praktikum Gespräche mit deutschen und ausländischen Studenten, mit dem Superintendenten des Ev. Kirchenkreises Münster sowie mit anderen Persönlichkeiten und Institutionen in Münster
Ir iznācis DRAUDZIBA Journal otrais numurs
Pēc pozitīvām atsauksmēm par pirmo izdevumu, kurā tika aprakstīta Vācijas un Latvijas draudzības vēsture ir iznācis jaunais 2006. gada DRAUDZIBA Journal oktobra numurs. Šajā numurā tiek trijos dažādos veidos diskutēts par reliģiozitāti Latvijā. Kā pirmais notiek abu valstu trīs teologu triologs par šīs tematikas dažādiem aspektiem. Tam seko kristīgi iedvesmotu mākslinieku no Rīgas gleznu apraksts, kā arī viņu komentāri par tām. Un noslēgumā tiks iepazīstināti Latvijas diakonija projekti, kuri dokumentē prakstiskos darba aspektus. Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis savā apsveikumā raksta: DRAUDZIBA – „ draudzība” saucās šis žurnāls, kam es, Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas vārdā, labprāt veltu šos sveiciena vārdus. Tas ir žurnāls, kas ne tikai docē, bet veicina daudzveidīgus pasākumus, kas ar vārdu „draudzība” ir vislabāk identificējami... Šajā gadījumā draudzība nozīmē daudzveidīgu darbošanos, kurā Dieva mīlestība dod mums brīvību un noteiktību sarunās un mākslinieciskā darbībā. Un tā ir darbošanās, diskutēšana un kaut kā veidošana ticībā, nevis ticības vietā. Tādēļ vienotība padara mūs par māsām un brāļiem, un pat vairāk- par draugiem. Mūsu Dievā Tēvā. Es esmu sevišķi priecīgs, ka šī sadarbība un šis žurnāls atrodas Minsterē: pilsētā, kura latviešiem okupācijas gadu desmitos bija centrs un otrās mājas, un kur arī mūsu latviešu draudze bija laipni uzņemta Apustuļu baznīcā (Apostelkirche) un Sv. Jāņa kapellā (Johanniskapelle). Tādējādi DRAUDZIBA Minsterē veido kopīgu vēsturi ar to, ka turpina sadarbību starp Vāciju un Latviju un kas mūs priecē. Vēl jovairāk arīmēs novēlam dzīvu, visiem ar dvēseles bagātību piepildītu un svētīgu nākotni.
DRAUDZIBA Journal Nr. 2 erschienen
Nach dem positiven Echo auf die Startausgabe mit Beiträgen zur Geschichte der deutsch-lettischen Freundschaft ist seit Oktober 2006 die zweite Ausgabe des DRAUDZIBA Journals auf dem Markt und über DRAUDZIBA zu beziehen. Sie setzt sich auf dreifache Weise mit dem Thema lettische Religiosität auseinander. Zunächst diskutieren drei Theologen aus beiden Ländern in einem Trialog über verschiedene Aspekte dieser Thematik. Im Mittelteil werden christlich inspirierte Künstlerinnen aus Riga in ihren Bildern und Selbstaussagen portraitiert, Zum Abschluss werden diakonische Projekte in Lettland vorgestellt, die den praktischen Aspekt dokumentieren. Elmars Ernsts Rozitis, der Erzbischof der Lettischen Evangelisch Lutherischen Kirche im Ausland, schreibt in seinem Grußwort: DRAUDZIBA – „Freundschaft" heißt das Journal, dem ich gerne im Namen der Lettischen Evangelisch Lutherischen Kirche im Ausland diesen Gruß schreibe. Es ist ein Journal, das nicht nur doziert, sondern für ein vielgestaltetes Engagement steht, das mit ebendiesem Wort „Freundschaft" am besten zu kennzeichnen ist.... Freundschaft steht hier für vielfältiges Handeln. In der wunderbaren Freiheit und Bestimmtheit, die die Liebe Gottes gibt, im Diskurs und im kreativen künstlerischen Ausdruck. Und es ist ein Handeln, Diskutieren und Gestalten nicht statt Glauben, sondern im Glauben. Deshalb in der Verbundenheit, die uns zu Brüdern und Schwestern macht, und zu noch mehr – zu Freunden. In unserem Vater. Besonders froh bin ich, dass dieses Netzwerk und dieses Journal in Münster beheimatet ist, einer Stadt, die für Letten in den Okkupationsjahrzehnten zu einem weltweiten Zentrum und Heimatersatz geworden war und in der auch unsere lettische Gemeinde in der Apostelkirche und Johanneskapelle Gastfreundschaft genossen hat. DRAUDZIBA hat in Münster also eine gemeinsame Geschichte, auf die wir dankbar zurückblicken können. Um so mehr wünschen wir auch eine lebendige und für alle bereichernde, Segen ausstrahlende Zukunft.
Das DRAUDZIBA Journal Nr. 1 existiert nun auch in einer lettischen Fassung (übers. durch Anita Muiteniece nach Vorarbeiten von Arta Moroza)
Hier einzelne Auszüge, der gesamte Text ist als pdf-Datei über DRAUDZIBA erhältlich.
Latviju un Vāciju ir vieno kopīga, gadsimtiem ilga, ļoti mainīga vēsture. Daudzi aizgājušajos gadu desmitos līdz 1991. gadam notikumi, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, ir aizmirsti. Līdz ar politisko robežu atvēršanu vienlaicīgi tika paplašinātas starptautiskās kultūras attiecības. Strauji sekoja izšķiroši notikumi: Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Latvijai tā ir iespēja stiprināt savu identitāti, savukārt citām valstīm tā ir iespēja iepazīt paplašināto kultūras telpu. Latviešu Centra Minsterē valde sveic Vācijas-Latvijas biedrību „draudzība” par vēlmi un cenšanos izkopt savstarpējās tautu attiecības un it sevišķi mācītāju Gērtu Francenburga kungu (Geert Franzenbug) par viņa iesaistīšanos, un no pastāvošā uzdevumu klāsta atrasto lielisko iespēju kā atgādināt abu valstu iedzīvotājiem vēsturisko, garīgo un kultūras mantojumu. Mūsdienās ir jāuztur dialogs ar Eiropu, proti, ar vēstījumu, ka tā ir kļuvusi plašāka un bagātāka.
Doktore Silvana Kreijere (Dr. Silvana Kreyer) Latviešu Centra Minsterē valdes priekšsēdētāja
saturs
Ievadraksts
Piezīmes
Zinātne
Herdera darbība Rīgā „Liefland, ... wie viel wäre in dir zu tun“
Māksla
Bēthovens un Amenda „Pieņem šo kvartetu kā nelielu piemiņu mūsu draudzībai”
Prakse
Vācu pēdas Liepājā „Latvijas vēsture nav iedomājama bez vāciešu līdzdalības”
Prakse, Žurnālistika & Māksla
draudzība- pēcvārds „Kas putnam ir spārni, Tas cilvēkam ir draudzība- Tā paceļ pāri zemes putekļiem”
Ievadraksts Šis ir pirmais nelielu rakstu izdevums, kas turpmāk iznāks divas reizes gadā un piedāvās visiem Vācijas-Latvijas draudzības atbalstītājiem un veicinātājiem interesantu un sinerģētisku ieskatu. Kā arī tiem, kuriem fascinē cilvēki un viņu dzīvesveids- vēsturē un kultūrā, zinātnē un izglītībā, attīstībā un izaugsmē, tiem, kuri vēlas abu valstu attiecībām sekot līdzi, tās satuvināt, uzlabot.
Die Journale sind über die Kirchenkreisadresse (gfranzen@kk-ekvw.de bzw. 0251/5102817) zu beziehen (gegen Spende)
